Elektrofūzijas metināšanas iekārtas: automāti, dokumentācija un ģenerators

Trīs lietas, kas automātam jāspēj

Elektrofūzijas metināšanas automātam jāspēj trīs lietas: nodrošināt veidgabalam nepieciešamo strāvu, sekot paša veidgabala metināšanas programmai un dokumentēt procesu. Tas izklausās vienkārši, taču tieši šie trīs punkti nosaka, vai automātu var praktiski izmantot objektā ar dokumentācijas prasībām.

Veidgabala svītrkods satur metināšanas laiku un spriegumu, un automātam tā jāspēj nolasīt ar skeneri vai jāļauj ievadīt datus manuāli. Dažiem automātiem ir vienkāršota funkcija, kurā tiek nolasīts veidgabala kods un metināšana tiek sākta ar vienu nospiedienu — ātri, taču nepieciešams joprojām pārbaudīt spriegumu un laiku atbilstoši veidgabalam.

Dokumentācija: atmiņa ir slēptais ierobežojums

Protokolu atmiņas ietilpība atšķiras vairāk, nekā varētu domāt: no dažiem simtiem protokolu mazākajos un vecākajos automātos līdz 20.000 lielākajos. Tas nav jautājums par to, cik savienojumu izveidojat dienā, bet gan par to, cik bieži iztukšojat atmiņu.

Protokolos jābūt objekta numuram, metinātāja kodam, veidgabala datiem un faktiskajām vērtībām. Regulāri lejupielādējiet tos USB zibatmiņā vai dokumentācijas programmatūrā un izdariet to pirms apkopes vai remonta — daudzi automāti nespēj atjaunot dzēstos datus, un pilna atmiņa aptur metināšanu.

Ja protokoli nepieciešami būvlaukumā, ir pieejami automāti ar iebūvētu printeri, lai savienojumu varētu dokumentēt uzreiz, negaidot izdruku no biroja.

Strāva būvlaukumā: ģeneratoram jābūt pietiekami jaudīgam

Elektrofūzijas uzmava īsā laikā patērē daudz strāvas. Veidgabaliem no apm. d20 līdz d160 jārēķinās ar vismaz apm. 3,2 kW, bet lielākiem veidgabaliem līdz aptuveni d450 — ar 4-5 kW, savukārt lielākajiem nepieciešams elektroniski regulējams ģenerators. Pārāk mazs ģenerators rada sprieguma kritumu, un automāts pārtrauc darbu vai metina nepareizi.

Jaudas padeve samazinās, ja ģeneratoru vienlaikus noslogo cita iekārta, un gari pagarinātājkabeļi rada sprieguma kritumu. Tāpēc uzmavas metināšanas laikā nesāciet darbināt lielus patērētājus, piemēram, karstā gaisa pūtējus vai kompresorus.

Ja būvlaukumā nav elektrības, mobilā spēkstacija ir alternatīva ģeneratoram: tā netrokšņo, nerada izplūdes gāzes un nodrošina automātam stabilu sinusa spriegumu. Skatiet priekšrocības un nosacījumus sadaļā elektrība darba vietā.

Strādājot pie stacionārām instalācijām: pārbaudiet, vai kontaktligzda ir aizsargāta, kā norādīts rokasgrāmatā, un vai kabelis nav uztīts uz spoles, kur tas var sakarst.

Prasības ģeneratoram: d160, d315 un d450+

Veidgabala izmērs nosaka, cik liela jauda ģeneratoram jānodrošina. Mazam veidgabalam līdz d160 pietiek ar apm. 3,2 kW ģeneratoru, savukārt veidgabalam diapazonā d160-d450 nepieciešami apm. 4-5 kW. Izmērs d315 atrodas šī intervāla augšējā daļā, savukārt d450 un lielākiem nav viena kopīga skaitļa: ir jāizmanto automāta datu lapa, jo metināšanas laiks un strāvas impulss pieaug līdz ar veidgabala virsmu un tātad līdz ar dimensiju.

kW rādītājs uz ģeneratora ir lietderīgā jauda, taču ģeneratorus bieži norāda kVA. Pie jaudas koeficienta apm. 0,8 rādītājs 3,2 kW atbilst apm. 4 kVA un 5 kW atbilst apm. 6 kVA. Vienmēr rēķinieties ar zināmu rezervi, jo ģeneratora lietderīgā jauda samazinās, kad tas sakarst, kā arī tāpēc, ka būvlaukumā reti darbojas tikai viena iekārta.

Regulēšana ir vismaz tikpat svarīga kā jauda. Elektrofūzijas metināšanas automāts mēra spriegumu un strāvu visa metināšanas procesa laikā un pārtrauc darbu, ja vērtības ir ārpus pielaides robežām. Tāpēc ģeneratoram jābūt ar AVR regulēšanu (automātiskā sprieguma regulēšana) vai jābūt invertora ģeneratoram ar tīru sinusa spriegumu. Lēts ģenerators bez regulēšanas var nodrošināt pietiekamu jaudu, taču tomēr izraisīt automāta apstāšanos uzsildīšanas vidū, jo spriegums svārstās.

Prasības kļūst stingrākas, pieaugot dimensijai: d160 bieži vien pietiek ar AVR regulētu ģeneratoru apm. 4 kVA, d315 tam vajadzētu būt apm. 6 kVA ar stabilu regulēšanu, bet d450+ gadījumā jāseko automāta datu lapai — bieži vien ar 400 V trīsfāzu barošanu vai ievērojami lielāku ģeneratoru. Pamatnoteikums ir plānot dimensiju pēc divkāršas mērītās jaudas lielākajam veidgabalam, ko paredzēts metināt, lai būtu rezerve palaišanas strāvai un sprieguma kritumam kabelī.

Ja būvlaukumā nav nepieciešams darbināt motoru, tā vietā var izmantot mobilo spēkstaciju ar 230 V izeju un stabilu sinusa spriegumu — priekšrocības un nosacījumi ir aprakstīti sadaļā elektrība darba vietā. Pirms pirmā veidgabala metināšanas vienmēr pārbaudiet spriegumu zem slodzes un turiet kabeli pēc iespējas īsāku. Jauda, drošinātāji un kabeļu garumi ir aprakstīti sadaļā elektrība darba vietā, bet prasības automātam — sadaļā elektrofūzijas metināšanas iekārtas.

Kanalizācija un spiediena caurules nav viens un tas pats

Elektrofūzijas metināšanu izmanto gan spiediena caurulēm, gan kanalizācijas caurulēm, taču iekārtas neapstrīdami nav vienādas. Daži automāti ir apstiprināti tikai ēku instalācijām un kanalizācijas caurulēm, un tos nedrīkst izmantot grunts zemē guldītām spiediena caurulēm. Tas ir norādīts rokasgrāmatas lietošanas sadaļā, un tas ir viens no punktiem, ko visbiežāk palaiž garām, aizņemoties iekārtas starp darbiem.

Tāpēc pirms darba sākšanas pārbaudiet gan veidgabala apstiprinājumu, gan automāta lietošanas jomu — un ierakstiet to objekta dokumentācijā.

Pirms ņemat automātu līdzi uz objektu

Pārbaudiet, vai skeneris nolasa datus, vai atmiņa ir iztukšota un tajā ir brīva vieta, vai metināšanas spaiļu kabelis ir neskarts un vai kontakti ir tīri. Slikts kontakts rada nepareizu metinājumu, kas parādās tikai protokolā.

Vienmēr ņemiet līdzi spaiļveida fiksatorus vai citu veidgabala fiksācijas aprīkojumu, lai tas metināšanas laikā nevarētu kustēties, un nodrošiniet iespēju noslaucīt veidgabalu un cauruli, ja laiks ir mitrs. Mitrums savienojumā ir visbiežākais elektrofūzijas uzmavu metināšanas kļūmju cēlonis.